Par skolu

Bērnu aizsardzības likums Jelgavas novads uzdevumi.lv jaunatne jaunatneslietas E-klase Tālmācība tavatalmaciba.lv Erasmus+

Ziņas

2021-12-08 12:32

Adventes laiks

Adventes laiks

Daudziem no mums Advente ir tas laiks, kad klusām gaidām pienākam Ziemassvētkus. Advente ir tas laiks, kad ikviena sirsniņā iedegas cerība un gaidas pēc Ziemassvētku brīnuma. Šajā laikā ir pieņemts miers un līdzsvara meklējumi sevī. Tas ir laiks, ko pavadīt mājās, kopā ar ģimeni, ietinoties mandarīnu, karsto dzērienu un vēsu sniegpārslu segā.

Vārds “advente” latīņu valodā – “adventus” (nākšana, atnākšana) ir tulkojums no grieķu vārda “parousia“, kas tiek attiecināts uz Jēzus Kristus otro atnākšanu. Adventes laiks tradicionāli sākas ceturtajā svētdienā pims Ziemassvētkiem, kas reizēm tiek saukta par adventes svētdienu. Tā ir svētdiena, kas ir vistuvāk svētā Andreja dienai (30. novembris). Kristiešiem šis laiks iezīmējas ar Kristus dzimšanas dienas gaidīšanu, bet neticīgajiem asociējas tikai ar Ziemassvētku gaidīšanu.

Adventes tradīcijas rietumu pasaulē ietver a) īpaša adventes vainaga gatavošanu un sveču iedegšanu, b) adventa kalendāru, c) atturēšanos un gavēšanu.  Papildus tam daļa kristiešu nododas lūgšanām un apcerei biežāk kā parastā ikdienā.

Adventes vainags

Adventes vainaga tradīcija ir radusies 16. gs Vācijā (luterāņu pārvaldītajā teritorijā), taču pašreizējo izskatu ieguva daudz vēlāk. Tiek uzskatīts, ka vainagu pašreizējā veidolā radīja luterāņu mācītājs Johans Heinrihs Viherns. 1839. gadā, strādājot nabadzīgo rajonā, viņš redzēja, cik bērni nepacietīgi gaida Ziemassvētkus. Lai ļautu viņiem vieglāk izturēt gaidīšanu viņš izveidoja lielu koka apli, kurā ievietoja daudz mazas sarkanas svecītes un četras lielas baltas sveces. Katru dienu tika aizdedzināta viena sarkanā svecīte, bet katru svētdienu iedega vienu balto sveci (pirmajā adventes svētdienā vienu, otrajā divas u.t.t.) Mūsdienu tradīcijā vainagā, kas parasti tiek novietots uz galda liek četras lielas sveces. Ja vainags tiek likts pie durvīm, tad adventes vainags paliek tikai kā gaidīšanas simbols un sveces tajā netiek ievietotas.

Adventa vainaga simboliskā nozīmē

Tradcionāli vainags tiek gatavots no egles zariem, kas apsieti ar sarkanu lenti un dekorēti ar priežu čiekuriem, ileksa (Ilex aquifolium) augļiem, āmuļiem, lauru lapām. Apaļā forma simbolizē uzvaru un saules atgriešanos. Četras sveces simbolizē adventes nedēļu skaitu, četras sezonas un četrus kardinālu tikumus, bet zaļā krāsa ir cerību krāsa. Egle savukārt ir spēka simbols uzvarai pār grēku un ciešanām savukārt mūžzaļie augi – ileks un āmuļi simbolizē Dieva mūžību. Sveču gaisma simbolizē cerību, mieru un cīņu pret tumsu. Kristieši adventes vainagā mēdz saskatīt arī Jēzus Kristus ērkšķu vainagu.

Četras adventes svētdienas

Katoļu baznīcā katrai no svētdienām ir piesaistīta atšķirīga sprediķa tēma. Pirmajā svētdienā (adventa svētdienā) tiek runāts par Jēzus Kristus otro atnākšanu. Otrajā par Jāni Kristītāju, kas sagatavoja ceļu tam kungam un līdzīgu tēmu. Trešās svētdienas sprediķis atkal tiek veltīts Jānim Kristītājam un priekam, ko radīs glābēja ierašanās. Ceturtajā svētdienā tiek lasīts sprediķis par Mariju un Jāzepu un notikumiem, kas saistīti ar Jēzus piedzimšanu.

Gavēšana

Šīs tradīcijas izcelsmes sākums nav precīzi noskaidrots, taču atsevišķi avoti norāda, ka jau 5. gs., kad bīskapts Perpetus ierosināja no svētā Mārtiņa dienas, līdz Ziemassvētkiem gavēt trīs reizes nedēļā. 6. gs. daudzas vietējās draudzes uzsāka gavēšanu 56 dienas pirms Ziemassvētkiem un gavēja piecas dienas nedēļā (izņemot sestdienu un svētdienu), līdz pat Ziemasvētkiem. Laikam ritot, prasība pēc gavēšanas adventes laikā pamazām izzuda un vēlākais 1917. gadā katoļu baznīcā vairs netika praktizēta. Luterāņi un anglikāņi no šādas prakses atteicās vēl agrāk. Gavēšanas tradīciju adventes periodā gan joprojām uztur pareizticīgie un austrumu pareizticīgie (oriental ortodox), kas uzsāk badošanos 40 dienas pirms Ziemassvētkiem. Šobrīd vairumā baznīcu kristieši adventes periodā tiek aicināti ievērot mērenību vārdos, darbos, ēšanā, kā arī nodoties Kristus dzīves un savas darbības apcerei.

Kopumā varam secināt, ka advente ir laiks, kad veltīt vairāk laiku ģimenei un sagatavoties saulgriežiem. Šajā gadījumā pat nav tik svarīga reliģiskā piederība vai uzskati par Ziemassvētku svinēšanu. Adventes tradīcijas ir kļuvušas par daļu no Ziemassvētku tradīcijas. Pat, ja izvēlamies ziemas svētkos doties čigānos, nevis nododamies apcerei, adventa periodā varam veltīt vairāk laiku sev un ģimenei.

Avoti: https://www.e-biblioteka.lv/svetki/ziemassvetki/ziemassvetku-tradicijas/advente/

https://epadomi.lv/ziemassvetki/ziemassvetki_fakti/24112010-sksies_adventes_laiks

« Atpakaļ