Ziņas
2015-02-26 07:11
Projekta pētījuma rezultātu publiskošana
Pirms diviem gadiem mūsu skolā ar aktīvu skolas pedagogu un izglītojamo iesaistīšanos notika ESF finansētā projekta „Atbalsts izglītības pētījumiem” pētījums „Jaunu izaicinājumu un to risināšanas iespēju identificēšana un analīze, kas ietekmē pieaugušo (18-24 gadi) iesaistīšanos ( atgriešanos) mūža mācīšanās procesā”. Pētījumā piedalījās vairāk kā 20 Latvijas vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolas. Pētījumu vadīja Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātniskā institūta vadošā pētniece prof. Irina Maslo. Tā kā pētījums bija starptautisks un tajā iekļāvās arī citas Eiropas un Āzijas valstis, tad bija ļoti interesanti piedalīties projekta publiskošanas sanāksmē, kurā tika apskatīti 5 jautājumi:
- Kas mācās vakara (maiņu) skolās mūsdienās?
- Kāpēc obligāto izglītību priekšlaicīgi pametušie izvēlas izglītības turpinājumu vakara (maiņu) skolās?
- Kāds ir „labs” vakara (maiņu) skolas skolotājs?
- Kādas iespējas nodrošina vakara (maiņu) skolas?
- Kāds atbalsts ir nepieciešams vakara (maiņu) skolām?
Galvenās atziņas , kas izskanēja pētnieces secinājumos bija:
Salīdzinot Latvijas vakara (maiņu) un neklātienes skolu darbu ar līdzīgām skolām ārvalstīs, Latvijas skolas ir izvirzījušās priekšgalā ar radošu pieeju mācību darbā.
Vakara (maiņu) un neklātienes izglītojamais augstu vērtē to, ka šajās skolās strādā LABI skolotāji. Tā kā šajā vecumposmā izglītojamie vairāk mācās no pieredzes, tad viņi priekšroku dod vecākiem skolotājiem.
Vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolu kvalitātes vērtēšanai ir jāmeklē citi kritēriji, atšķirīgi no dienas skolām, jo arī skolu mērķi ir atšķirīgi.
Jāsakārto normatīvā bāze, jo šobrīd daudzas lietas, ko regulē MK noteikumi, nav precizētas attiecībā uz vakara (maiņu ) un neklātienes vidusskolām.
Nedrīkst SODĪT vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolas pielietojot nepamatotus koeficientus.
Pētniece lielu uzmanību pievērsa jautājumam par otrās iespējas skolu. Viņa uzsvēra, ka ir ļoti svarīgs vakarskolās veiktais individuālais darbs ar izglītojamo, jo sasaistot savu pētījumu ar pētījumu par jauniešiem, kuri neatgriežas skolā līdz 24 gadiem, ir konstatēts, ka vēlāk viņu izredzes darba tirgū strauji sarūk un viņi ievērojami palielina sociālo slogu uz sabiedrību.
Saistībā ar šo pētījumu vēl ir plānoti divi rezultātu izplatīšanas pasākumi aprīlī un maijā. Aicinu iespēju robežās kolēģus tos apmeklēt, jo tajos gūsiet jaunas idejas darbam un dziļāk izpratīsiet sava darba nozīmīgumu.
I. Sērmūksle