Par skolu

Bērnu aizsardzības likums Jelgavas novads uzdevumi.lv jaunatne jaunatneslietas E-klase Mācību video Tālmācība tavatalmaciba.lv Erasmus+

ZIŅAS

2021-04-01 14:08

Lieldienas

Lieldienas.

Lieldienu svinēšanas datumi
pēdējos un nākamajos gados

gads

Rietumu kristieši

Pareizticīgie

2021

4. aprīlis

2. maijs

2022

17. aprīlis

24. aprīlis

2023

9. aprīlis

16. aprīlis

2024

31. marts

5. maijs

2025

20. aprīlis

2026

5. aprīlis

12. aprīlis

Svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas.

Lieldienas ievada Klusā nedēļa ar Pūpolu svētdienu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un Kluso sestdienu, bet svētdienā tiek atzīmētas Pirmās Lieldienas. Otrās Lieldienas ir nākamās nedēļas pirmdiena. Katrai dienai ir īpaša nozīme.

Lieldienu datums

Mūsdienās vispārpieņemtais Lieldienu datums ir pirmā svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas vai tās laikā.

Rietumu kristīgajā baznīcā Lieldienu datums iekrīt starp 22. martu un 25. aprīli. 

Austrumu pareizticīgajās baznīcās, kuras lieto Jūlija kalendāru, Lieldienu datumi ir starp 4. aprīli un 8. maiju pēc Gregora kalendāra. \

Olu krāsošana

Olu krāsošana ieviesusies jaunākajos laikos. Lai olas būtu raibākas, tā var vārīt krāsainās lupatiņās. Vienā vietā var iebērt putraimus, otrā ielikt kādu krāsainu bērzu lapiņas, egļu skujas, sūniņas, dažādus ziedus, zālītes vai vienkārši notīt ar krāsainu dziju.

Neiztika bez sišanās ar olām. Katrs saņēma savu olu rokā un iedomājās kādu vēlēšanos; tad divi sasita savas olas ar tievajiem galiem kopā. Kam ola nesaplīst- tam vēlēšanās piepildās. Olas arī ripināja pa speciālu reni.

 

 

Šūpoļu kāršana un vietas izraudzīšana bija īpašs goda pienākums. Parasti cirta ozola vai oša kārtis. Šūpolēm vietu izraudzījās kalnā, starp 2 ozoliem. Reizē ar šūpošanos notiek lielās apdziedāšanās. Puiši, kas izšūpina meitenes, tiek apdāvināti ar olām un pat cimdiem, zeķēm.

Kad saule Lieldienu rītā pacēlās mazliet virs apvāršņa, tā šūpojoties 3 reizes uz vienu, 3 reizes uz otru pusi. Tā radies paradums Lieldienās šūpoties. Pirms šūpošanās 3 reizes apgāja ap šūpolēm, dziedot dziesmas, tad puiši meta olas pār kārti, zīlēdami sev mūža garumu, un tikai tad sākās šūpošanās.

Ticējumi

  • Kas Lieldienu olas zags- paliks pliks kā ola!
  • Kas Lieldienu olas ēd bez sāls- tas visu vasaru melos!
  • Lieldienās ar olām jāmainās- citādi vistas nedēs un cāļi nepadosies!
  • Ja meita Lielajā dienā dos puisim 2 olas, tas nozīmē- tu man nepatīc; ja 3- diezgan kas no tevis nav; ja 4- patikt nepatīc, bet esi bagāts, tāpēc es tev piederēšu; ja 5- jau sen uz tevi gaidu, nāc, ņem!
  • Pirms Saules iet uz šķūni skaidiņas lasīt, lai nauda turas.
  • Lieldienu rītā pēc iespējas agrāk jāmostas, lai labi veiktos darbi visu gadu, jāuzvelk gluži jauns krekls un jāiet nopērt aizgulējušos.
  • Lieldienas rītā visās (pret Sauli tekošās) upēs ūdens ir svēts. Ūdenī, kas tek pret sauli,- dzīvajā ūdenī- jānomazgā mute, lai neviens nevar nekā ļauna padarīt. To pasmeļ un tas visu gadu nebojājas. Ar to var svētīt ēkas — piemēram, kūtis, lai mošķi un kukaiņi neiet tajās.
  • Pirms Saules lēkta apgriež pirkstiem nagus, lai acis nesāp. Arī pa ganībām velk lupatu — vāc rasu. Lupatā savākto rasu dod govīm dzert.
  • Lieldienās vajag daudz šūpoties- tad visu gadu nenāks miegs!

 Sagatavoja skolotāja V. Vanaga

« Atpakaļ