Ziņas
2022-01-23 13:21
20.janvāris - barikāžu aizstāvju atceres diena
1991.gada barikādes atceroties.
2022.gada 13.-20.janvāris iezīmējas ar barikāžu atceres pasākumiem visā Latvijā.
20.01.2022. Jelgavas novada Neklātienes vidusskolas izglītojamiem tika novadīta barikāžu aizstāvju atceres tiešsaistes stunda.
Stunda iesākās ar izglītojamo iepazīstināšanu ar tā laika galvenajiem notikumiem, lai ik katrs zinātu šos vēstures faktus, kādā ceļā esam ieguvuši savas valsts neatkarību, jo katram Latvijas pilsonim ir jābūt zinošam par savas valsts vēsturi.
Pirms 31 gada norisinājās viens no pēdējiem nozīmīgajiem un lielajiem notikumiem ceļā uz Baltijas valstu neatkarību – Rīgā sākās barikāžu laiks. Toreiz tautai izdevās visai pasaulei parādīt, ka tā spēj būt vienota, lai būtu brīva.
Viss sākās ar to, ka 1991. gada 13. janvārī, balstoties uz Lietuvas valdībai iesniegto ultimātu atcelt LR Neatkarības aktu, padomju desanta vienības ieņēma Lietuvas parlamentu, radio, televīziju un citus stratēģiski svarīgākos objektus. Dienā, kas nodēvēta par “Asiņaino svētdienu”, padomju militāristi atklāj uguni uz pūli un iebrauc tajā ar tankiem, nogalinot 13 cilvēkus, bet ievainojot vēl 140 cilvēku.
13.janvāra rītā Latvijas Tautas frontes vadītāji Dainis Īvāns un Romualds Ražuks Latvijas Radio aicina iedzīvotājus pulcēties Doma laukumā, lai paustu atbalstu lietuviešiem un parādītu, ka arī mēs – latvieši – esam gatavi pretoties šķēršļiem, kas likti ceļā uz neatkarību. Rezultātā Daugavmalā Zaķusalā un Doma laukumā sapulcējas pusmiljons cilvēku, kas sāk veidot barikādes Vecrīgā.
Cilvēki metās apsargāt Augstāko Padomi, Ministru Padomi, Radio un TV centru Zaķusalā, Radio namu Doma laukumā, Rīgas telefona un telegrāfa centrāli, Rīgas tiltus, kā arī citus svarīgus objektus. Mērķis bija viens – nepieļaut Padomju Savienības militāro agresiju un stratēģiski nozīmīgu objektu ieņemšanu.
14. janvārī notiek pirmās sadursmes, kad OMON vienība uzbrūk Vecmīlgrāvja tilta sargiem, atklājot uguni uz barikāžu dalībnieku mašīnām, sitot cilvēkus, draudot tiem ar ieročiem un laupot mantas, izraisot ugunsgrēku. Savukārt naktī notiek divi uzbrukumi milicijas skolai kur tiek piekauti studenti, izdemolētas telpas un nolaupīti ieroči.
16. janvāra pēcpusdienā pie Vecmīlgrāvja tilta tiek nošauts pirmais upuris Roberts Mūrnieks, bet ievainoti tiek A. Dreimanis, A. Podnieks. I. Gudrais.
17. janvārī uz barikādēm tiek izsludināts trauksmes stāvoklis. Tās pašas dienas vakarā plkst. 21.00 OMON un nezināma kaujas grupa uzbrūk Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai. Uzbrukuma laikā tiek nogalināti milicijas darbinieki V. Gomanovičs, S. Konoņenko. Nošauti kinooperatori Andris Slapiņš, Gvido Zvaigzne un skolnieks Edijs Riekstiņš. Vēl daudzi barikāžu dalībnieki tiek ievainoti.Pret neatkarības iegūšanu cīnījas LKP inspirētā vietējā organizācija-interfronte.
Pēc vardarbības Iekšlietu ministrijā jauni uzbrukumi vairs nenotika, jo pasaules reakcijas un spiediena rezultātā padomju vara vairs neatļāvās turpināt vardarbību. Demokrātija bija uzvarējusi, un turpmākie politiskie procesi beigu beigās izveda mūs valsti brīvībā....
Pēdējais OMON uzbrukums barikādēm notika 21.08.1991.g.
Vecrīgā esošās barikādes tika demontētas 1992.gada rudenī.
Ir uzstādīta piemiņas zīme, veltīta Andrim Slapiņam, kas tika nošauts filmējot OMON uzbrukumu. Tā atrodas pie Bastejkalna.
Piemiņas zīme barikādēm tika uzcelta 2007.gadā.
Latvijas barikādēs svarīgo objektu aizsargāšanā piedalījās 50 tūkstoši cilvēku, bet mītiņā 15 tūkstoši cilvēku. Kopš 1996.gada janvāra vairāk nekā 30 tūkstoši barikāžu aizstāvju ir apbalvoti ar Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmēm.
Stundas noslēgumā bija krustvārda mīkla par barikādēm, kuras risināšanā piedalījās izglītojamie un atbildēja uz jautājumiem. Kopīgi mēs to paveicām!
Par barikāžu aizstāvjiem, cilvēku atmiņu stāstiem var noskatīties videofilmu šeit:
1991.gada janvāra notikumi ir un būs neizdzēšami no tautas atmiņām.
Materiālu sagatavoja skolotāja Daiga Baha