Zanes Skrastiņas dzīve pēc Kārļa traģiskās nāves
Kārļa Skrastiņa traģiskā nāve 2011. gada 7. septembrī Jaroslavļā, aviokatastrofā kopā ar visu viņa komandu “Lokomotiv”, satricināja ne tikai Latvijas hokeja pasauli, bet arī dziļi skāra viņa ģimeni. Zane Skrastiņa, Kārļa dzīvesbiedre, palika viena ar trim meitām, nesot smago zaudējuma nastu. Šī traģēdija pilnībā mainīja viņas dzīves gaitu, liekot pārvarēt neiedomājamas grūtības un vienlaikus saglabāt cerību un spēku savām meitām. Lai gan sākotnēji Zane dzīvoja ar meitām ASV, lai izvairītos no nevajadzīgas uzmanības Latvijā, viņas plāni vienmēr ietvēra atgriešanos dzimtenē, kur atradās viņas saknes un daudz atmiņu. Šis pārejas periods bija piepildīts ar bēdām, bet arī ar milzīgu mīlestību un spēku, ko Zane smēlās no savām meitām un Kārļa piemiņas.
Kārļa Skrastiņa piemiņa: piemineklis un meitu atmiņas
Kārļa Skrastiņa piemiņa tiek godināta vairākos veidos, apliecinot viņa nozīmīgo vietu Latvijas sporta vēsturē un ģimenes sirdīs. Viens no spilgtākajiem piemiņas objektiem ir piemineklis “Krītošā zvaigzne”, kas atrodas Meža kapos. Tas tika uzstādīts 2014. gadā, un tā autors ir tēlnieks Ģirts Burvis. Šis piemineklis, kas simbolizē pāršķeltu zvaigznes ceļu, atspoguļo Kārļa dzīves pārtraukumu aviokatastrofā. Kārļa 40. jubilejā, kas apritēja 2016. gadā, tika atklāts jauns piemineklis, ko arī veidojis Ģirts Burvis, vēlreiz apliecinot Kārļa nozīmi. Meitas arī aktīvi piedalās viņa piemiņas saglabāšanā. Vecākā meita Karolīna, kurai aviokatastrofas brīdī bija septiņi gadi, pirmo reizi sāka runāt par tēti pēc Jaunā gada, kas liecina par lēnu, bet dziļu emocionālo atveseļošanos un atmiņu veidošanos. Zanes vecāki, Velta un Viktors Āboli, nesavtīgi rūpējas par Kārļa kapa vietu, apmeklējot to bieži un uzturo to sakoptu, kas parāda ciešo ģimenes saikni un kopīgo rūpi par Kārļa piemiņu.
Ģimenes dzīve ASV un cerības uz atgriešanos Latvijā
Pēc Kārļa Skrastiņa traģiskās nāves Zane ar savām meitām Karolīnu, Laurēnu un Viviennu pārcēlās uz dzīvi ASV. Šis solis tika sperts, lai pasargātu bērnus no nevajadzīgas publiskas uzmanības un mediju interešu Latvijā, ļaujot viņām mierīgāk pārdzīvot zaudējumu un veidot savu dzīvi jaunā vidē. Dzīve Amerikā piedāvāja lielāku anonimitāti, ļaujot Zanei koncentrēties uz meitu audzināšanu un viņu emocionālo atbalstu. Neskatoties uz pārcelšanos, Zane nekad nav aizmirsušas par Latviju un vienmēr ir plānojusi atgriezties dzimtenē, kur atradās viņas ģimene, draugi un daudz no Kārļa atstātā mantojuma. Šī vēlme atgriezties vienmēr ir bijusi klātesoša, apliecinot dziļās saknes un piederību Latvijai, pat dzīvojot citā kontinentā.
Strīdi par mantojumu un kompensācijām
Kārlis Skrastiņš un viņa lielākais dārgums – ģimene
Kārļa Skrastiņa dzīvē vissvarīgākais vienmēr bija viņa ģimene. Neskatoties uz spožo karjeru hokejā un neskaitāmajiem sasniegumiem laukumā, viņa sirds piederēja sievai Zanei un viņu meitām. Šī dziļā mīlestība un pieķeršanās ģimenei bija acīmredzama visās viņa darbībās un izteikumos. Viņš vienmēr centās nodrošināt savai ģimenei visu nepieciešamo un radīt viņiem drošu un mīlošu vidi. Pat pēc viņa aiziešanas, Kārļa ģimenei veltītā mīlestība turpina ietekmēt notikumus, radot gan piemiņu, gan dažkārt arī saspīlējumus saistībā ar mantojumu. Viņa sieva Zane bieži uzsver, ka Kārļa lielākais dārgums bija tieši viņu kopīgā ģimene.
Zane Skrastiņa: cīņa par bērnu drošību un attiecības ar vīra ģimeni
Pēc Kārļa Skrastiņa nāves Zane Skrastiņa saskārās ne tikai ar personīgo sēru, bet arī ar nopietnām problēmām, kas saistītas ar mantojumu un kompensācijām. Viņa nonāca sarežģītā situācijā, kurā viņas galvenā prioritāte bija savu meitu drošība un labklājība. Šajā laikā parādījās strīdi par Kārļa brāļa Ata Skrastiņa un pārējās Kārļa ģimenes, īpaši mātes, prasībām attiecībā uz kompensācijām, ko Krievijas hokejistu arodbiedrība izmaksāja Kārļa tuviniekiem. Lai gan ziņojumi par kompensācijas summu svārstījās no gandrīz desmit miljoniem dolāru līdz mazākām summām, piemēram, 500 000 rubļu no Jaroslavļas pašvaldības un ap 35 000 latu no apdrošinātājiem, strīds par naudas sadali bija nopietns. Zane noliedza, ka būtu saņēmusi no Krievijas puses piešķirtu kompensāciju, un apgalvoja, ka viņai ir labas attiecības ar Kārļa mammu, cenšoties norobežoties no publiskiem “apmelojumiem”. Viņa pauž bažas par bērnu drošību un to, kā viņi tiek pakļauti publiskiem uzbrukumiem un strīdiem, kas skar ģimeni. Šajā sarežģītajā periodā Kārļa māte, iespējams, nav redzējusi savus mazbērnus kopš aviokatastrofas, kas piešķir vēl vairāk sāpju šai situācijai. Kārļa agrākā finansiālā palīdzība savai mātei, ko Zane ne vienmēr atbalstīja, arī pievienoja sarežģītību attiecībām. Tika ziņots arī par gadījumiem, kad nevēlami cilvēki netika ielaisti publiskos piemiņas pasākumos, piemēram, modelei Aijai Tēraudai un Kārļa jaunības draugiem, kas liecina par Zanes vēlmi pasargāt sevi un meitas no nevajadzīgas publiskas uzmanības un negatīvām emocijām.
Atmiņas par Kārli Skrastiņu
Zane Skrastiņa par dzīvi bez Kārļa: “Viņš bija kā nepieradināts kaķēns”
Zane Skrastiņa ir dalījusies dziļās un emocionālās atmiņās par dzīvi bez Kārļa Skrastiņa, atklājot, cik liels un neaizstājams viņš bija viņas dzīvē. Viņa bieži atceras Kārli kā cilvēku ar unikālu raksturu, salīdzinot viņu ar “nepieradinātu kaķēnu”. Šis salīdzinājums atspoguļo Kārļa neatkarīgo, varbūt nedaudz spuraino, bet tajā pašā laikā ļoti mīļo un pieķērīgo dabu. Zane atceras Kārļa 38. dzimšanas dienu, kad viņa kopā ar Kārļa māti Ievu izteica dziļas skumjas par viņa zaudējumu, kas apliecina, cik dziļi viņš bija mīlēts un ilgoties. Dzīve bez viņa ir pilna ar sirdssāpēm, taču Zane cenšas saglabāt Kārļa piemiņu un viņa vērtības, īpaši attiecībā uz ģimeni un meitu audzināšanu. Atmiņas par viņu ir kā vērtīgs mantojums, kas palīdz Zanei un meitām virzīties uz priekšu, neskatoties uz neiedomājamo zaudējumu.
Trešās meitiņas nākšana pasaulē
Viena no visskaistākajām un vienlaikus sāpīgākajām atmiņām par Kārli Skrastiņu saistās ar viņa trešās meitiņas, Viviennas, nākšanu pasaulē. Kad notika traģiskā aviokatastrofa Jaroslavļā, Zane Skrastiņa jau gaidīja savu trešo bērnu. Šī ziņa par gaidāmo meitiņu, kas bija Kārļa liels prieks un cerība, ieguva īpaši traģisku nokrāsu pēc viņa aiziešanas. Viviennas dzimšana, lai gan bija svētki, vienlaikus simbolizēja Kārļa neklātbūtni un to, ka viņš nekad nesatiks savu jaunāko meitu. Šī pieredze piešķir vēl dziļāku nozīmi Zanes cīņai par bērnu drošību un vēlmi nodrošināt viņām visu nepieciešamo, cenšoties kompensēt tēva neklātbūtni un radīt viņām laimīgu bērnību. Viviennas atnākšana pasaulē ir kā dzīvs atgādinājums par Kārli un viņa ģimeni, nesot sevī gan prieku, gan dziļas sāpes.
Atbildēt