Aleksandra Bartaševiča politiskā darbība un karjera
Aleksandrs Bartaševičs, dzimis 1965. gada 31. decembrī Rēzeknē, ir latviešu inženieris un politiķis ar ilgu un sarežģītu karjeru Latvijas politikā. Viņa ceļš politikas virsotnēs ir bijis nepārtraukts, vienlaikus saistīts ar dažādām partijām un politiskajām pārmaiņām valstī. Bartaševičs ir ieguvis izglītību Rīgas Tehniskajā universitātē, specializējoties inženierzinātnēs, kas, iespējams, ir veidojis viņa pragmatisko pieeju lēmumu pieņemšanā. Pirms kļūšanas par Rēzeknes mēru, viņš ir bijis Rēzeknes domes deputāts vairākos sasaukumos, kas apliecina viņa dziļo sakņu un pieredzi vietējā pašvaldībā. Viņa politiskais mantojums ir cieši saistīts ar Rēzeknes pilsētu, kur viņš ir centies virzīt pilsētas attīstību un risināt tās iedzīvotāju problēmas.
Ceļš uz Rēzeknes mēra amatu
Ceļš uz Rēzeknes mēra amatu nebija Bartaševiča pirmā saskarsme ar augstāku politisko amatu. Viņš ir ieņēmis Saeimas deputāta amatu četros sasaukumos, pārstāvot vairākas politiskās partijas, kas liecina par viņa spēju pielāgoties mainīgajai politiskajai ainavai un meklēt platformas savu ideju īstenošanai. Starp partijām, ko viņš ir pārstāvējis, ir “Līdztiesība”, “Latvijas Sociālistiskā partija”, “Tautas Saskaņas partija” un “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Šī pieredze Saeimā, kā arī ieņemtie amati Saeimas sekretāra biedra amatā 7. un 8. Saeimā, ir sniegusi viņam dziļu izpratni par valsts pārvaldes un likumdošanas procesiem. Šī plašā pieredze nacionālajā līmenī noteikti ir palīdzējusi viņam veidot savu politisko stratēģiju un sagatavoties Rēzeknes domes vadīšanai, kur viņš pirmo reizi kļuva par mēru 2009. gadā un vadīja pašvaldību līdz 2023. gadam.
Darbība Saeimā un partiju maiņa
Aleksandra Bartaševiča politiskā karjera ir bijusi iezīmēta ar vairākām partiju maiņām, kas atspoguļo gan viņa paša politiskās pārliecības attīstību, gan politisko spēku transformācijas Latvijā. Sākotnēji viņš darbojās partijās, kas bieži vien reprezentēja mazākumtautību un kreiso spēku intereses. Viņa dalība partijās kā “Līdztiesība” un “Latvijas Sociālistiskā partija” liecina par viņa agrīno politisko orientāciju. Vēlāk viņš pievienojās “Tautas Saskaņas partijai” un “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Būtisks pagrieziena punkts viņa politiskajā karjerā notika 2023. gadā, kad viņš tika izslēgts no partijas “Saskaņa”. Šāds lēmums tika pieņemts, reaģējot uz viņa nenoteikto pozīciju attiecībā uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Šis notikums atspoguļo Bartaševiča spēju saglabāt savas pozīcijas pat tad, kad tās ir pretrunā ar plašāku politisko konformismu, vienlaikus radot jautājumus par viņa politisko uzticamību un vērtībām. Pēc izslēgšanas no “Saskaņas”, Bartaševičs ir dibinājis un vada savu politisko partiju “Kopā Latvijai”, kas liecina par viņa centieniem veidot savu neatkarīgu politisko spēku.
Ģimenes biznesa un pašvaldības iepirkumu saiknes
Viens no visvairāk apspriestajiem aspektiem Aleksandra Bartaševiča darbībā ir saikne starp viņa ģimenes uzņēmumiem un pašvaldības iepirkumiem Rēzeknē. Šī tēma ir radījusi daudz jautājumu par potenciālo interešu konfliktu un godīgu konkurenci pašvaldības līgumu piešķiršanā.
Miljonu līgumi un aizdomas par interešu konfliktu
Laikā, kad Aleksandrs Bartaševičs ieņēma Rēzeknes mēra amatu, viņa sieva Olga Bartaševiča un brālis Mihails Bartaševičs bija saistīti ar uzņēmumiem “Latgalija” un “Latgales būve”. Šie uzņēmumi pašvaldības laikā ir ieguvuši līgumus par kopējo summu aptuveni 37,9 miljoni eiro. Šāds ievērojams apjoms līgumu, kas piešķirti ar politiķi saistītiem uzņēmumiem, neizbēgami rada aizdomas par interešu konfliktu. Lai gan Bartaševičs varētu apgalvot, ka līgumi tika piešķirti, pamatojoties uz labākajiem piedāvājumiem un atbilstoši likumdošanas prasībām, sabiedrības uzticēšanās un caurspīdīguma nodrošināšana šādos gadījumos ir ārkārtīgi svarīga. Šādi darījumi rada jautājumus par to, vai pašvaldības resursi tika izmantoti efektīvi un godīgi, un vai visi pretendenti uz līgumiem bija vienlīdzīgi. Šī situācija ir radījusi nepieciešamību pēc padziļinātas izmeklēšanas un skaidrības.
Tiesas prāvas un uzņēmumu mantojums
Ģimenes biznesa un pašvaldības līgumu jautājumi ir aizgājuši arī līdz tiesu zālēm. Kā norādīts, tiesā notiek civillietas starp brāļiem Bartaševičiem, kas saistītas ar uzņēmumu “Latgalija”. Šīs tiesas prāvas liecina par sarežģītām ģimenes un biznesa attiecībām, kas varētu ietekmēt arī publiskos līgumus un pašvaldības pārvaldi. Uzņēmumu mantojums un to pārvaldīšanas principi ir svarīgi jautājumi, kas skar gan ģimenes intereses, gan sabiedrības intereses Rēzeknē. Tiesvedības par uzņēmumu mantojumu var radīt neskaidrības par uzņēmumu īpašumtiesībām un vadību, kas savukārt var atspoguļoties arī uz pašvaldības līgumu izpildi un turpmāko sadarbību. Skaidrība šajos jautājumos ir būtiska, lai novērstu jebkādas spekulācijas un nodrošinātu Rēzeknes pašvaldības godīgu darbību.
Krimināllietas un skandāli
Aleksandra Bartaševiča politiskā karjera ir bijusi ievērojama ne tikai ar viņa sasniegumiem, bet arī ar vairākiem krimināllietām un skandāliem, kas ir saistīti ar viņa darbību un publiskajiem amatiem.
Būtiski pārkāpumi budžeta vadībā
Viens no nopietnākajiem apsūdzības punktiem pret Aleksandru Bartaševiču ir saistīts ar būtiskiem pārkāpumiem pašvaldības budžeta vadībā. Šie pārkāpumi ir noveduši pie viņa atstādināšanas no Rēzeknes mēra amata 2023. gadā. Šāda atstādināšana ir nopietns signāls par to, ka ir konstatēti būtiski trūkumi pašvaldības finanšu pārvaldībā, kas varētu radīt negatīvas sekas pilsētas finansiālajai stabilitātei un iedzīvotāju interesēm. Budžeta vadība ir viena no svarīgākajām pašvaldības funkcijām, un tās pārkāpumi var radīt finansiālus zaudējumus, korupcijas riskus un sabiedrības neuzticību. Detalizēta izmeklēšana šajos jautājumos ir nepieciešama, lai noskaidrotu visus faktus un sauktu pie atbildības tos, kas ir atbildīgi par iespējamiem pārkāpumiem.
Aizdomas par īpašumu slēpšanu un nedeklarētiem darījumiem
Papildus budžeta pārkāpumiem, Aleksandrs Bartaševičs ir saskāries arī ar aizdomām par īpašumu slēpšanu un nedeklarētiem darījumiem. Konkrēti, ir informācija par krimināllietu, kas saistīta ar iespējamu īpašumu slēpšanu Bulgārijā. Šādas aizdomas rada nopietnus jautājumus par politiķa finansiālo caurspīdīgumu un likumīgumu. Nedeklarēti darījumi un īpašumu slēpšana var liecināt par centieniem izvairīties no nodokļu maksāšanas, slēpt nelegāli iegūtus līdzekļus vai citādi apiet likumu. Likuma ievērošana un godīgums ir priekšnoteikumi jebkura publiska amata ieņemšanai, un šādas aizdomas grauj sabiedrības uzticību. Izmeklēšanas procesam ir jābūt rūpīgam un objektīvam, lai noskaidrotu patiesību un nodrošinātu tiesiskumu.
Aleksandrs Bartaševičs: nākotnes vēlēšanas un politiskās ambīcijas
Neskatoties uz skandāliem un atstādināšanu, Aleksandrs Bartaševičs turpina aktīvi darboties politikā, demonstrējot savas politiskās ambīcijas un gatavību cīnīties par savām pozīcijām. Viņa nākotnes plāni ir cieši saistīti ar Rēzeknes pilsētu un jaunajiem politiskajiem spēkiem.
Rēzeknes domes priekšsēdētājs 2025. gadā
Aleksandrs Bartaševičs ir izvirzījis sev ambiciozu mērķi – atgriezties Rēzeknes domes priekšsēdētāja amatā 2025. gadā. Šis mērķis ir skaidrs apliecinājums viņa vēlmei turpināt vadīt Rēzeknes pašvaldību un īstenot savu redzējumu par pilsētas attīstību. Viņa kandidatūra 2025. gada pašvaldību vēlēšanās tika izvirzīta apvienībā “Latvija pirmajā vietā” un “Kopā Latvijai”, kas norāda uz viņa centieniem veidot plašākas politiskās koalīcijas un apvienot spēkus ar citiem politiskajiem subjektiem, kam ir līdzīgas prioritātes. 2025. gada jūnijā viņš tika atkārtoti ievēlēts par Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāju, kas apliecina, ka daļa Rēzeknes iedzīvotāju joprojām uzticas viņam un viņa politiskajai programmai. Šis panākums, ņemot vērā iepriekšējos skandālus, ir interesants politiskais fenomens, kas pievērš uzmanību Rēzeknes politiskajai dinamikai.
Apvienība “Latvija pirmajā vietā” un “Kopā Latvijai”
Aleksandra Bartaševiča politiskā nākotne ir cieši saistīta ar viņa dibināto politisko partiju “Kopā Latvijai” un viņa dalību apvienībā “Latvija pirmajā vietā”. Šīs apvienības un partijas veido platformu viņa turpmākajām politiskajām aktivitātēm un mērķiem. “Latvija pirmajā vietā” ir partija, kas bieži vien fokusējas uz nacionāliem jautājumiem un Latvijas interešu aizstāvību, savukārt “Kopā Latvijai” varētu piedāvāt reģionālu vai sociālu fokusu. Šīs politiskās alianses veidošana liecina par Bartaševiča centieniem veidot spēcīgu politisko spēku, kas spētu konkurēt esošajās politiskajās struktūrās un ietekmēt valsts politiku. Viņa politiskās ambīcijas ir skaidri definētas – ne tikai vadīt Rēzekni, bet arī veidot plašāku politisko kustību, kas varētu ietekmēt Latvijas politisko ainavu kopumā. Šī stratēģija liecina par viņa gatavību turpināt cīnīties par savām idejām un nostiprināt savu ietekmi sabiedrībā.
Atbildēt